Neskatoties uz lielajām neskaidrībām Lielbritānijas politikā pēdējo nedēļu laikā, viena lieta tomēr ir skaidra – Eiropas Savienības (ES) pilsoņu statuss nākotnē, raksta laikraksts Latvijas avīze un portāls la.lv.
Ja Britānija izstāsies no ES bez līguma, valstī palikt varēs tikai tie, kuri ir ieradušies līdz oficiālajam izstāšanās datumam – 2019. gada 29. martam, bet iesniegumi rezidenta statusam būs jāiesniedz līdz 2020. gada 30. decembrim.
Briti uzskata, ka pēdējo nedēļu notikumi valdībā un parlamentā ir apkaunojums visai valstij. Turklāt izstāšanās no Eiropas Savienības joprojām tīta miglā – iespējama izstāšanās ar līgumu, bez līguma, neizstāšanās vispār, ārkārtas vēlēšanas vai referendums.
“iPhone” neder
Kopš nākamā gada 30. marta visiem eiropiešiem nāksies iegūt vai nu rezidenta (settled) statusu, kas pienākas pēc piecu gadu nodzīvošanas Britānijā, vai pirmsrezidenta (pre-settled) statusu, kas ir domāts tiem, kuriem šie pieci gadi vēl nesanāk.
Pieteikšanās attieksies arī uz tiem, kuriem šobrīd jau ir pastāvīgā rezidenta kartes, tās varēs nomainīt pret jauno statusu bez papildu maksas. Pieteikšanās beigu brīdis būs 2021. gada 30. jūnijs.
Oficiāli paziņots, ka pieteikties varēs tiešsaistē, izmantojot jebkuru ierīci, taču, lai noskenētu identitāti apliecinošu dokumentu, vajadzēs telefonu vai planšetdatoru ar “Androīda” operāciju sistēmu. Britu Iekšlietu ministrija regulāri tiek apsmieta par to, ka nejēdz uzprogrammēt sistēmu, kas spētu darboties arī ar “iPhone”, taču izrādās, ka ne jau tās ir pie vainas. Vainīgs ir “Apple”, jo nedod pieeju tuvās distances čipa skenerim, kas tiek izmantots, piemēram, lai nodrošinātu maksājumus ar “Apple Pay”.
Ir bijušas vairākas tikšanās, taču bez rezultātiem. Par “Apple” nevēlēšanos sadarboties sūdzas arī Nīderlandē, jo “iPhone” īpašnieki nevar izmantot digitālos servisus. Ja situācija ar “Apple” netiks atrisināta, tad “iPhone” īpašniekiem nāksies vai nu sūtīt pases pa pastu, lai tās fiziski apstiprinātu Iekšlietu ministrijā, vai arī atrast kādu paziņu ar “Androīda” operētājsistēmas telefonu, lai noskenētu pasi.
Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē puse mobilo telefonu ir “iPhone”. Aprēķināts, ka katru dienu nāksies apstrādāt ap 5000 rezidenta statusa iesniegumu, tādēļ pat oficiālajā mājaslapā teikts, ka nav vēlams pieteikties uzreiz pirmajā dienā pēc sistēmas palaišanas.
Rezidenta statusu iegūt būs vieglāk
Lai arī šķiet, ka nepārtrauktās izmaiņas rada tikai jaunas problēmas, taču ar jauno rezidenta statusu tā tam nevajadzētu būt. Noteikumi atviegloti, jo pirms tam pastāvīgā rezidenta karti nevarēja saņemt, piemēram, mājsaimnieces un studenti bez privātās veselības apdrošināšanas polises, taču jaunā statusa iegūšanai atliek tikai pierādīt to, ka konkrētā persona atradās valstī pēdējos piecus gadus.
Te nu sākas problēmas. Pierādīt atrašanos valstī var ar, piemēram, pašvaldības nodokļa rēķiniem, taču bieži vien tur ir tikai mājas īpašnieka vai galvenā īrnieka uzvārds.
Studentiem šis nodoklis vispār nav jāmaksā, tādēļ viņu uzvārdu tur nebūs, turklāt studenti bieži vien dzīvo vairāki ne tikai vienā mājā, bet pat vienā istabiņā, ne obligāti oficiāli reģistrējot savu dzīvesvietu, tādēļ, lai arī ūdens, gāzes, elektrības rēķini tiek sadalīti “uz galviņām”, tomēr oficiālos papīros tas neparādās. Vēl varētu derēt banku izraksti, taču ir redzēti studenti, kuriem arī britu bankas konta nav.
Rezidenci pārbauda iestāžu datubāzēs
Valdības oficiālajā mājaslapā teikts, ka, iedodot savu Nacionālās apdrošināšanas numuru (NIN), tiks automātiski pārbaudīta informācija par rezidenci, balstoties uz nodokļu maksājumiem un pabalstiem (ja tādi bijuši). Ja pārbaude veiksmīga, tad nekādi papildu pierādījumi nav vajadzīgi.
Papildu dokumenti tiks prasīti tikai tad, ja kādu iemeslu dēļ datubāžu informācija izrādīsies nepilnīga. Tad būs jāpierāda, ka statusa prasītājs uzturējies valstī vismaz sešus mēnešus katrā 12 mēnešu periodā. Derīgie dokumenti ir, piemēram, pašvaldības nodokļa rēķini, banku izraksti un vēstules no universitātēm. Taču ir arī saraksts ar dokumentiem, kas netiks atzīti par pierādījumiem, un tie ir foto un video materiāli, vēstules no draugiem un ģimenes, apsveikuma kartītes, pastkartes, piezīmju blociņi. Acīmredzot kāds bijis pietiekami radošs, lai pierādījumam izmantotu personīgo dienasgrāmatu.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu par pilotprojektu un visiem datumiem (un info par tiem, kas formalitātes neizpildīs)